kall

Vanuit Wiktionary, die vrye woordeboek.

Faroëes (fo)

Naamval Enkelvoud Meervoud
Onbepaald Bepaald Onbepaald Bepaald
Nominatief kall kallin kallar kallarnir
Genitief kals kalsins kalla kallanna
Datief kalli kallinum køllum,
kallum
køllunum,
kallunum
Akkusatief kall kallin kallar kallarnar

Manlik

Uitspraak

IPA:
onbepaald: [kadl̥], genitief: [kal̥s], datief: [ˈkadlɪ]; meervoud: [ˈkadlaɹ], genitief: [ˈkadla], datief: [ˈkœdlʊn, ˈkadlʊn]
bepaald: [ˈkadlʊɹɪn], genitief: [ˈkal̥sɪn̥s], datief: [ˈkadlɪnʊn], akkusatief: [ˈkadlɪn]; meervoud: [ˈkadlanɪɹ], genitief: [ˈkadlanːa], datief: [ˈkœdlʊnʊn, ˈkadlʊnʊn], akkusatief: [ˈkadlanaɹ]

Selfstandige naamwoord

    Betekenisse

  1. (digterlik:) man, 'n volwasse manlike persoon.
  2. (digterlik:) mansmens

    Wisselvorme

kallur

    Sinonieme

1. kallmaður, maður