Gaan na inhoud

kall

Vanuit Wiktionary, die vrye woordeboek.
Naamval Enkelvoud Meervoud
Onbepaald Bepaald Onbepaald Bepaald
Nominatief kall kallin kallar kallarnir
Genitief kals kalsins kalla kallanna
Datief kalli kallinum køllum,
kallum
køllunum,
kallunum
Akkusatief kall kallin kallar kallarnar
IPA:
onbepaald: [kadl̥], genitief: [kal̥s], datief: [ˈkadlɪ]; meervoud: [ˈkadlaɹ], genitief: [ˈkadla], datief: [ˈkœdlʊn, ˈkadlʊn]
bepaald: [ˈkadlʊɹɪn], genitief: [ˈkal̥sɪn̥s], datief: [ˈkadlɪnʊn], akkusatief: [ˈkadlɪn]; meervoud: [ˈkadlanɪɹ], genitief: [ˈkadlanːa], datief: [ˈkœdlʊnʊn, ˈkadlʊnʊn], akkusatief: [ˈkadlanaɹ]
  1. (digterlik:) man, 'n volwasse manlike persoon.
  2. (digterlik:) mansmens
kallur

    Sinonieme

1. kallmaður, maður